Kā legāli samazināt 25,5% kapitāla nodokli: kas strādā un kas ne

Kopš 2025. gada reformas Latvijas kapitāla pieauguma nodoklis vērtspapīriem ir 25,5% (iepriekš 20%), un ienākumu daļai virs 200 000 € gadā nāk klāt vēl 3%. Nav ne minimālā atbrīvojuma, ne atlaides par ilgu turēšanu: likme ir plakana, tāpēc pārdošanas izkaisīšana pa gadiem kopējo nodokli nemaina, tā tikai ietekmē 200 000 € slieksni un deklarēšanas biežumu. Šeit ir godīgs saraksts, kas likmi tiešām legāli samazina, kas tikai izskatās, ka samazina, un cik katrs variants maksā.

Kas strādā uzreiz un par brīvu

• Precīza iegādes vērtība. Pirms rēķināt nodokli, izvelciet no brokera pilnu vērtību pa partijām: reinvestīcijas, korporatīvie notikumi un valūtu konvertācijas gandrīz vienmēr ir aizmirsti, un reālā peļņa mēdz būt daudz mazāka par "kopējo konta pieaugumu". Brokera komisijas ir atskaitāmas.
• Partiju izvēle. Lielākā svira mazām un vidējām summām. Pārdodiet vispirms partijas ar mazāko peļņu vai zaudējumus; brokeri ļauj norādīt konkrētas partijas.
• Zaudējumu saskaņošana gada ietvaros. Zaudējumi ar peļņu dzēšas vienā taksācijas gadā (uz priekšu privātpersonai tie parasti nepārceļas), tāpēc gadā, kad ir ko realizēt ar mīnusu, pārdodiet klāt līdzīga izmēra plusu. Latvijā nav aizlieguma tūlīt atpirkt tikko pārdotu pozīciju.
• Ieguldījumu konts jaunai naudai. Atliek nodokli uz nenoteiktu laiku un likvidē darījumu deklarācijas; detaļas un termiņa slazds aprakstīti atsevišķā rakstā.

SIA kā investīciju maks: strādā, ar vienu lielu "bet"

Nauda, kas jau uzkrāta SIA, nes līdzi nesamaksātu 20% nodokli, kas jāmaksā tikai sadalot. Investēt to uzņēmuma iekšienē nozīmē augļot 100 €, nevis 80 €, kas paliktu pēc izņemšanas, un desmit gados pie 7% šī starpība ir vērta vairāk nekā pati likmju atšķirība. Nekas netiek aplikts līdz sadalei, pārkārtot var brīvi, un izņemot maksā 20%, nevis 25,5%. No 2026. gada ir arī alternatīvs režīms (15% UIN plus 6% IIN dividendēm) līdzās standarta 20% plus 0%; abi nonāk pie aptuveni 20%, bet laiks un mehānika atšķiras, vērts izrēķināt abus.

Frikcijas, kuras jāieplāno: katrs darījums jāgrāmato ar EUR kursu darījuma dienā un instrumenti gada pārskatā jāpārvērtē patiesajā vērtībā, tātad nerealizētas svārstības iet caur peļņas-zaudējumu aprēķinu (30% kritums izskatās biedējoši, kaut nodokli nerada, un zem puses pamatkapitāla Komerclikums prasa rīkoties); ilgtermiņa aizdevums īpašniekam skaitās slēptā sadale ar to pašu 20%; mikrouzņēmuma režīms šim der pilnīgi garām; un statūtiem jāsedz ieguldījumu darbība. Operējošā uzņēmumā portfelis stāv aiz tiem pašiem kreditoriem, tāpēc tīrāks ir atsevišķs holdinga SIA. Fondi: uzkrājošie Īrijas UCITS apiet neskaidro jautājumu par fondu izmaksu kvalificēšanos dividenžu izslēgumam.

Lielais "bet": SIA maks izslēdz pārcelšanās stratēģiju. Latvijas 20% sadales brīdī ir uzņēmumu ienākuma nodoklis pašai SIA, un tas nemainās neatkarīgi no tā, kur dzīvo īpašnieks. Personīgais portfelis pēc pārcelšanās uz 0% jurisdikciju likvidējas bez nodokļa; SIA nauda maksā 20% jebkurā gadījumā. Abi plāni ir tiešā pretrunā, jāizvēlas viens.

Kas nestrādā: Kipras holdings virs Latvijas SIA

Izplatīta ilūzija: starplikt Kipras sabiedrību un izņemt SIA peļņu lētāk. Nestrādā strukturāli. Latvijas 20% pie sadales ir uzņēmumu nodoklis, nevis ieturējuma nodoklis, tāpēc to nesamazina ne nodokļu konvencijas, ne Mātes-meitas direktīva: tām nav, ko samazināt. Uz 100 € bruto peļņas visos variantos paliek ap 20%, tikai ar holdingu klāt nāk pāris tūkstoši gadā par tā uzturēšanu. Turklāt pati SIA daļu pārcelšana uz holdingu ir atsavināšana par tirgus vērtību (tātad 25,5% tagad), no Rīgas vadīta Kipras sabiedrība kļūst par Latvijas rezidentu pēc faktiskās vadības vietas, un bez satura ieliktu starpnieku ignorē pretizvairīšanās normas. Kipra reāli palīdz tikai nākotnes peļņai, ko pelna īsts, no Kipras strādājošs uzņēmums.

Pārcelšanās: strādā, bet grūtā daļa nav galamērķis

Galamērķi izvēlas pēc tā, ko turat: ES biržās pirkti UCITS ETF → Bulgārija; ASV kotētais → Kipra vai Čehija pēc 3 gadiem. Bet galamērķis ir vieglā puse. Grūtā puse ir Latvijas izeja:

1. Deklarētā dzīvesvieta. Kamēr tā ir Latvijā, esat rezidents neatkarīgi no dienu skaita. Jāizdeklarējas un jāpaziņo VID.
2. 183 dienas skaita jebkurā 12 mēnešu logā, ne kalendārajā gadā. Aizbraukt janvārī un atgriezties jūlijā nepalīdz: jūlijs-jūlijs logs jūs noķer. Praksē tas ir pilns gads prom ar krietni zem ~90 dienām Latvijā.
3. Izejai vajag saites citur. Rezidence beidzas ar aizbraukšanas dienu tikai tad, ja varat parādīt ciešākas saites ar citu valsti: mājoklis, sociālās iemaksas, ģimene tur.
4. Konvencijas izšķirtne. Ja abas valstis jūs uzskata par savējo, secība ir: pieejams pastāvīgs mājoklis (ja dzīvesbiedrs dzīvo jūsu Latvijas dzīvoklī, tas jums ir "pieejams"), tad vitālo interešu centrs (ģimene, darba devējs, īpašums). Latvija šo secību parasti uzvar, un līdz dienu skaitīšanai tests nemaz nenonāk: 200 dienas Sofijā kļūst nebūtiskas.

Tāpēc arī "nekur nerezidents" jeb mūžīgā ceļotāja plāns ir vājākā pozīcija, ne stiprākā: Latvijas izejas normai vajag saites citur (nav kur norādīt), bez konkurējošas valsts konvencija vispār neieslēdzas, auditā "nekur" ir atbilde, ar kuru garantēti zaudē, un brokeris CRS pašdeklarācijā "nekur" neļauj izvēlēties. Mobilam dzīvesveidam reāli strādā Kipras 60 dienu noteikums (60+ dienas Kiprā, ne vairāk kā 183 nevienā citā valstī, amats Kipras sabiedrībā un visu gadu pieejams mājoklis), kas dod rezidences sertifikātu un ~300 brīvas dienas; rēķinieties ar 6-12 tūkst. € gadā par īstu substanci.

Neļaujiet nodokļa astei luncināt investīciju suni

25,5% par katru pārdošanu tiešām atalgo pacietību, un strukturāls šķērslis panikas pārdošanai nav sliktākais, kas investoram var gadīties. Bet "ļaušu izaugt lielam un tad pārcelšos" griež uz abām pusēm: pozīcijas, kuras citādi apcirptu, izaug izmēros, kurus citādi neizvēlētos, jo pārdošana šķiet kā sods; un pārcelšanās durvis negarantēti paliek vaļā: Beļģija no 2026. gada sāka aplikt akciju pieaugumu, Latvijas pati likme vienā reformā uzlēca no 20% uz 25,5%, un izceļošanas nodoklis ir norma, kuru valstis mēdz pievienot, ne atcelt. Plāns, kas atmaksājas pēc divpadsmit gadiem, der uz četru parlamentu labo gribu.

Saprātīgā bāzes pozīcija: veco, neefektīvo turējumu neaiztikt, jauno naudu likt reģistrētā ieguldījumu kontā, lielu pārdošanu plānot ap pārcelšanos tikai tad, ja dzīve uz to aizved pati, un pārējā laikā maksāt nodokli tad, kad nauda tiešām vajadzīga. Opciju turēt dzīvu, neļaujot tai neko diktēt.