Nauda Tev ← Visi raksti
Tirgi un cenas

Kam būtu jāmaksā aukļu tirgū?

Aukles atrašana ir savešanas tirgus: platforma savieno ģimeni ar cilvēku, kuram uzticēt bērnu. Kāds sedz šī tirgus uzturēšanu, un tas, kurš tieši, nav sīkums. Divpusējo tirgu ekonomikā tieši maksas puses izvēle nosaka, vai tirgus aug vai iztukšojas. Un Latvijā, kur bērnu ir arvien mazāk un aukļu vēl mazāk, šī izvēle ir asāka nekā jebkur.

Trīs modeļi, trīs sekas

ModelisKas maksāEkonomiskās sekas
Abonements ģimenēmPieprasījuma puseMaksātspējīgākās ģimenes paliek, pārējās aiziet uz Facebook grupām un paziņu loku. Tirgus sarūk no apakšas.
Maksa auklēm par sludinājumuPiedāvājuma puseAukle ar 8 €/h likmi maksā, lai vispār drīkstētu piedāvāt darbu. Deficīta puse tiek aplikta ar nodevu; daļa vienkārši neienāk tirgū.
Komisija no darījumaAbas puses netiešiKatra stunda kļūst dārgāka ģimenei vai lētāka auklei. Abām pusēm rodas motīvs pēc pirmās iepazīšanās norēķināties garām platformai.

Ko saka teorija: subsidē jutīgo pusi

Divpusējo tirgu klasika (Rošē un Tirols, kurš par šo saņēma Nobela prēmiju) saka vienkāršu lietu: platformas vērtība katrai pusei ir otras puses klātbūtne, tāpēc racionāla platforma ņem maksu no puses, kura ir mazāk jutīga pret cenu, un subsidē to, kuras klātbūtne ir deficīts. Tāpēc kredītkaršu tīkli ir bez maksas kartes turētājam un maksu ņem no tirgotāja; tāpēc iepazīšanās lietotnes vēsturiski subsidēja vienu pusi.

Aukļu tirgū Latvijā deficīta puse ir acīmredzama. Maksa auklei par sludinājumu ir teorijas apgrieztā versija: nodeva tieši tai pusei, kuras trūkst. Katrs procents berzes deficīta pusē tirgu sašaurina vairāk nekā tas pats procents otrā pusē. Demogrāfiskā aina to tikai pastiprina: ģimeņu maksātspēja bērnu aprūpei ir ierobežota, un aukles stundas likme jau tāpat ir zem vidējās algas.

Kur aizplūst tirgus, kad berze par lielu

Šī tirgus īpatnība ir tā, ka alternatīva platformai nav cita platforma; alternatīva ir neformālā vienošanās. Aukles darbs vēsturiski ir skaidras naudas nozare, un katra maksa vai komisija ir stimuls abām pusēm sarunāties privāti jau pēc pirmā kontakta. Rezultāts nav tikai platformas zaudēti ieņēmumi: pazūd atsauksmju vēsture, pārbaudāmība un jebkāda papīra taka, tas ir, tieši tās lietas, kuru dēļ vecāki platformu vispār gribēja. Berzes ekonomika šeit strādā pret drošību, un šo pašu mehānismu mēs aprakstījām rakstā par ātro izmaksu: kad formālais kanāls kļūst dārgāks par neformālo, cilvēki balso ar kājām.

Savešanas tirgus vērtība ≈ pušu skaits × atrašanas ātrums × uzticamība
Maksa deficīta pusei samazina visus trīs reizinātājus uzreiz.

Kāpēc bezmaksas modelis var būt racionāls, ne tikai labdarīgs

Savešanas tirgos likviditāte ir vērtīgāka par agrīniem ieņēmumiem: platforma bez pietiekama sludinājumu skaita nav ne pārdodama, ne monetizējama vēlāk, tāpēc racionāla stratēģija bieži ir gadiem turēt abas puses bez maksas un pelnīt, ja vispār, uz papildu pakalpojumiem. Mazā tirgū kā Latvija tam klāt nāk vēl viens aprēķins: kopējais iespējamais apgrozījums ir tik neliels, ka agresīva monetizācija to drīzāk nogalina, nekā izslauc. Latvijā bezmaksas gals šajā tirgū eksistē; piemēram, SosAukle.lv sludinājumi ir bez maksas abām pusēm, gan auklēm, gan ģimenēm. Starptautiskās platformas parasti izvēlas abonementu no ģimenēm, kas mazā tirgū nozīmē pirkt likviditāti par naudu, kuras šeit nav.

Secinājums pircējam un veidotājam

Avoti un piezīme. Divpusējo tirgu teorija: Rochet, J.-C., Tirole, J. (2006), "Two-Sided Markets: A Progress Report", RAND Journal of Economics; par uzticības un reputācijas mehānismu lomu tiešsaistes tirgos: Luca, M. (2016), "Designing Online Marketplaces", Innovation Policy and the Economy. Stundu likmes piemērā ir publiski redzamas sludinājumos; platformu cenu modeļi laika gaitā mainās, pārbaudiet aktuālos noteikumus pašās platformās. Šis ir izglītojošs materiāls par tirgus uzbūvi, nevis konkrētu pakalpojumu salīdzinājums.

Dalīties: WhatsApp Facebook LinkedIn X E-pasts