Kam būtu jāmaksā aukļu tirgū?

Aukles atrašana ir savešanas tirgus: platforma savieno ģimeni ar cilvēku, kuram uzticēt bērnu. Kāds sedz šī tirgus uzturēšanu, un tas, kurš tieši, nav sīkums. Divpusējo tirgu ekonomikā tieši maksas puses izvēle nosaka, vai tirgus aug vai iztukšojas. Un Latvijā, kur bērnu ir arvien mazāk un aukļu vēl mazāk, šī izvēle ir asāka nekā jebkur.

Trīs modeļi, trīs sekas

Ko saka teorija: subsidē jutīgo pusi

Divpusējo tirgu klasika (Rošē un Tirols, kurš par šo saņēma Nobela prēmiju) saka vienkāršu lietu: platformas vērtība katrai pusei ir otras puses klātbūtne, tāpēc racionāla platforma ņem maksu no puses, kura ir mazāk jutīga pret cenu, un subsidē to, kuras klātbūtne ir deficīts. Tāpēc kredītkaršu tīkli ir bez maksas kartes turētājam un maksu ņem no tirgotāja; tāpēc iepazīšanās lietotnes vēsturiski subsidēja vienu pusi.

Aukļu tirgū Latvijā deficīta puse ir acīmredzama. Maksa auklei par sludinājumu ir teorijas apgrieztā versija: nodeva tieši tai pusei, kuras trūkst. Katrs procents berzes deficīta pusē tirgu sašaurina vairāk nekā tas pats procents otrā pusē. Demogrāfiskā aina to tikai pastiprina: ģimeņu maksātspēja bērnu aprūpei ir ierobežota, un aukles stundas likme jau tāpat ir zem vidējās algas.

Kur aizplūst tirgus, kad berze par lielu

Šī tirgus īpatnība ir tā, ka alternatīva platformai nav cita platforma; alternatīva ir neformālā vienošanās. Aukles darbs vēsturiski ir skaidras naudas nozare, un katra maksa vai komisija ir stimuls abām pusēm sarunāties privāti jau pēc pirmā kontakta. Rezultāts nav tikai platformas zaudēti ieņēmumi: pazūd atsauksmju vēsture, pārbaudāmība un jebkāda papīra taka, tas ir, tieši tās lietas, kuru dēļ vecāki platformu vispār gribēja. Berzes ekonomika šeit strādā pret drošību, un šo pašu mehānismu mēs aprakstījām rakstā par ātro izmaksu: kad formālais kanāls kļūst dārgāks par neformālo, cilvēki balso ar kājām.

Kāpēc bezmaksas modelis var būt racionāls, ne tikai labdarīgs

Savešanas tirgos likviditāte ir vērtīgāka par agrīniem ieņēmumiem: platforma bez pietiekama sludinājumu skaita nav ne pārdodama, ne monetizējama vēlāk, tāpēc racionāla stratēģija bieži ir gadiem turēt abas puses bez maksas un pelnīt, ja vispār, uz papildu pakalpojumiem. Mazā tirgū kā Latvija tam klāt nāk vēl viens aprēķins: kopējais iespējamais apgrozījums ir tik neliels, ka agresīva monetizācija to drīzāk nogalina, nekā izslauc. Latvijā bezmaksas gals šajā tirgū eksistē; piemēram, SosAukle.lv sludinājumi ir bez maksas abām pusēm, gan auklēm, gan ģimenēm. Starptautiskās platformas parasti izvēlas abonementu no ģimenēm, kas mazā tirgū nozīmē pirkt likviditāti par naudu, kuras šeit nav.

Secinājums pircējam un veidotājam

• Ģimenei: maksas platforma nav automātiski drošāka; drošību dod atsauksmju vēsture un pārbaudāmība, ne cenu zīme. Salīdziniet, ko tieši maksa pērk.
• Auklei: maksa par tiesībām piedāvāt savu darbu deficīta tirgū ir ekonomiski dīvains darījums; bezmaksas kanāli šajā tirgū eksistē.
• Platformu veidotājam: ja jūsu tirgus deficīta puse ir arī jūsu maksātājs, jūs ar katru rēķinu sarūkat. Teorija šeit ir vienā pusē ar veselo saprātu: subsidējiet to, kā trūkst.